tiešām NEBIJ garlaicīgi :D

par ko es uztraucos 3dien pirms aizbraukšanas, ka man 4diena būs garlaicīga diena, vienai pašai staipot smagos koferus un ilgi gaidot līdz lidmašīnai uzgaidāmajā zonā, bet kā izrādās par visu bija padomāts, lai man būtu jautri :) tik ekstrēmu un interesantu ceļu vēl nebiju pieredzējusi...
ar taksistu līdz Braitonas stacijai sanāca interesanti parunāt par Krievijas un ASV spēkiem...viņa prāt esot bijis labāk pasaulei, kad Krievija bij varenāka un ASV bij kāds pretinieks nekā tagad, kad ASV valda pār pasauli...es savukārt paskaidroju, ka Latvijas laiki zem Krievijas nemaz nebij tik rožaini tādēļ mūs vairāk apmierina šī pasaules kārtība - ļoti gaisīgas un nepiespiestas tēmas 10 no rīta :D
līdz lidostai nekas tāds īpaši interesants nenotika, bet kad nonācu līdz check-in tantes, tad sākās jautrība! viņa ne tikai nosvēra manu lielo bagāžu (kura pārsniedza 3 kg pieļaujamā svara), bet gan arī katru rokas bagāžu :@ maita! ļoti riebīga un veca :p
datorsoma svēra 8 kg un mazais koferis 13 kg...ņemot vērā, ka lidmašīnā drīkst ņemt tikai vienu somu, kura nepārsniedz 8 kg, man bij diezgan liela problēma! kur aizvākt 13 kg savu mantu? viņas vienīgais piedāvājums bij man samaksāt 170 mārciņas (kas tie paši lati gandrīz arī ir), iečekojot 2 somas, nesot datoru rokās un 3 kg papildus kg no čemodāna pārkrāmēt datorsomā....
jā!! to es netaisījos darīt! paņēmu atpakaļ savu pasīti un aizgāju aiz stūra apdomāties un paskatīties, kuras mantas esmu gatava atstāt...
izlādēju visas angļu valodas, vēstures, kultūras vēstures klades, kuras visu gadu nebiju izmantojusi, krēmus, ziepes, pakaramo un vēl kādus sūdus, atstāju savu mazo koferīti aiz stūra un devos atpakaļ stāvēt rindā, lai iečekotos :)
par laimi trāpījās cita tante...jaunāka..zinu, ka tas it kā neko nenozīmējot, bet man sāk likties, ka tomēr jaunība arī kko izmaina cilvēkā :p
tagad mans lielais koferis pārsniedza tikai 2 kg...ar dusmīgi-bēdīgu seju teicu, ka saprotu, ka pārsniedz, cik jāmaksā? maksāšu tik daudz! kur jāmaksā? labi! vecā tante pa to laiku klāt un jautā kur zaļais koferis? "es viņu šeit atstāšu!" ar iznīcinošu skatienu hihi beigās pie jaunās tantes nevajadzēja maksāt par pārsniegto (atlaida mani), aiz stūra paķēru savu otru koferīti un devos uz drošības pārbaudēm...visu laiku gan uztraucos, ka vecā mani pamanīs un kko darīs lietas labā, jo bij jāiet garām airbaltic stendam, lai tiktu iekšā pie drošības pārbaudēm, bet viss bij ok ;)
tikusi iekšā uzgaidāmajā zonā domāju, ka tagad jau viss labi, neko man nevar izdarīt..
priecājos, ka ierados lidostā 2 h agrāk, jo vairāk kā stundu biju nočakarējusies ar bagāžu un tagad vēl lidmašīna kavējās, tāpēc paspēju aiziet uz tualeti, nopirkt žurnālu lidmašīnai, ūdeni, palasīt avīzi un tad jau lēnā garā čāpoju uz geitu. pie geita apsēdos, atveru žurnālu....un pa acu galam pamanu, ka garām paiet vecā tante un noskatās uz mani un manu mazo, zaļo koferīti..
fiksi visas pekeles kopā un uz sieviešu tualeti! ieslēdzos ar visām mantām kabīnē un zvanu tētim ko lai daru??? ģērbt cik vien drēbju gabalus virsū var, izņemt ārā kompi no somas un ielikt mugursomu zaļajā čemodānā! domāts darīts!!
nācās gan atstāt atkal dažas mantas - dienasgrāmatu, smagu, lielu kultūras vēstures grāmatu un vecas bikses.
nezinu vai par laimi vai arī nē, bet veco tanti nesatiku ne pie geita ieejas, ne arī lidmašīnā, bet tā es 2.30 h pavadīju lidojumu ģērbusies divās džinsu biksēs, 2 kreklos, vestē un lielā džemperī :D bij dikti jautri! un nemaz ļoti karsti nebija...man vnm kkā salst lidmašīnās, tāpēc tagad bija baigi labi :D laikam, tad vnm būs jāģērbjās tā, kad lidošu :D :D
dikti laimīga mājās...atkal lielais zariņu bazars, milzīga istaba (salīdzinājumā ar anglijas skapīti :D) ceptā vistiņa ar kartupelīšiem pēc omītes receptes un mājās taisīta medus kūka!!!! ak dieva! dievinu mājas :D ņamma, ņamma, ņamma :)

nedaudz arī nevaru sagaidīt nākamo gadu...
jauni pasniedzēji, jauna sistēma, jauni freshers :D un es ļoti ceru, ka garas, garas, garas(!!!!), jauna kapteine un treneri, jauna māja, kuru vēl neesam atraduši un citi cilvēki (kuri nav debīli :D)....būs feins gads :)

rūgta

mēs šeit dzīvojam citā realitātē....

es nemaz nezinu vai vēlos atgriezties patiesajā pēc visa dzirdētā...

go figure!

vai no atpūšanās nogurst?
izrādās, ka jā...tieši tāpat kā no darba..

dīvaini, ka nav nekādu darbu..

dzīve grūta, ne? :D