pēc pieprasījuma

izrādās, ka cilvēkiem gribās dzirdēt arī kko labu haha

ir, ir arī labas ziņas ;) vakar dabūju zināt, ka varēšu izīrēt paziņas istabu (meitene, ar kuru dzīvoju pāris mēnešus kopā pagājšgad), jo viņa izvācās :)
tāpēc jau rīt tiks parakstīs kontrakts, samaksāta nauda un 7dien varēšu jau aizvest mantas! nu, vismaz es ļoti ceru, ka rīt viss tiks nokārtots, jo no sākuma bij paredzēts, ka visu nokārtosim šodien, bet diemžēl izkrita..
gribās, lai visas formulitātes tiktu nokārtotas pēc iespējas ātrāk, jo citādi vēl aizvien satraukums, jo nekas nav parakstīts un nedod, lai kkas noietu greizi..
istabu redzēju pagājušogad un atceros iespaidi bij ļoti labi (liela un gaiša istaba), māja vispār man patīk, tīra un ar glaunu virtuvi (glaunu salīdzinot ar to, kas man bij pagājušogad haha), cilvēki ar ko dzīvošu kopā īsti neinteresē :D cik ļauni, bet taisnība, jo es reti, kad esmu mājās... un maitene teica, ka vāciete nenākot no istabas ārā un vispār nevar zināt vai viņa mājās vai nē, korejiete (vismaz pēc tādas izskatījās) ir studente/pasniedzēja otrā universitātē un 4. istaba tika izīrēta kādam vai kādai, kuru nezinu...bet man tas neuztrauc, jo MAN BEIDZOT BŪS KUR DZĪVOT pēc pusotras nedēļas medībām (tiešām medības!!)

bet jā...kkas kustās uz priekšu ;)
jūtos labāk un stresa briesmīgās pumpas uz sejas arī atkāpjas haha

...

kkāds sviests!! nedēļa apkārt un esmu taisni turpat kur biju - bez mājas/istabas priekš šī gada..
tas nav smieklīgi, tāpēc nesmejos! izraudāts par šo jau diez gan, tāpēc vairāk nav jēgas!
vai nu viss jau paņemts, vai atceļ sarunātās tikšanās, lai apskatītu īpašumu vai arī kāds jau bijis man priekšā un viņam dots laiks izdomāt un beigās noceļ no deguna!! dzīve nav godīga!

un man šeit nepatīk! laidiet mani mājās!! kur cilvēki saka kā ir :p

p.s. piedod, ka sabojāju tev garīgo..

TĀ sajūta..

nav tās sajūtas! pilnīgi un galīgi nav!

pat doma par sākšanu kravāties, likt vajadzīgākās lietas koferī šķiet pretdabiska...drīzāk sajūta, ka mani no mājas met ārā, tāpēc jāsavāc pekeles..

šitik dīvaini nav bijis..
sirdij pārāk lielas man šeit mājas un nav man tā, ka tur kur dzīvo, tur mājas..mājas vnm būs tur kur ģimene, draugi un sirdij silti, pierasti, dabīgi būt..tur kur viss ko daru, domāju šķiet normāls.

no frizūras taisīšanas un pucēšanās pirms iešanas ārā no mājas un beidzot ar pļūtīgajām biksēm, gumijniekiem kājās, cimdiem rokās un līdz elkoņiem kartupeļu dobes zemēs!