es zinu, ka sazvanamies tagad arvien retāk..., bet tagad ir tāds panīkums iestājies un piņņa nāk virsū...negribu runāties, kad tāds garīgais...
man jātiek ar sevi galā un tad gan jau būs labi...skola, komanda, vnk sadzīve mājās - tas viss atņem spēkus un nav viegli uzlikt smaidu vai turpināt sadzīviskās sarunas par laiku, kas aiz loga...
man vajadzīga atelpa no šī...nopirku biļetes uz nākamajām brīvdienām, lai aizbrauktu pie bundes...nezinu vēl vai prāta darbs vai nē, jo skolas darbi vnm ir darāmi, bet domāju, ka man tas ir vajadzīgs...un cik sapratu no viņas tad viņai arī...
varbūt sanāks palīdzēt viena otrai...
pietrūkst pazīstama (tā, ka ļoti pazīstama) pleca uz kura paraudāt vai vismaz atpūtināt galvu...virtuālais plec nav tas, kas vajadzīgs...tas neder!
un šeit jau neviens tik labi nepazīst kā jūs...jūs zināt kas notiek manā galvā (vai vismaz nojaušat), bet šeit cilvēki tikai var pieņemt pieņēmumus, kas, man liekas, ir pilnīgi garām!
šī laikam ir citādāka ilgošanās nekā pirms z-svētkiem...
bet negirbu, lai uztraucieties! vnk gribēju paskaidrot kāpēc un kas notiek man galvā...
viss būs labi...esmu stipra meitene (vismaz tā šķitis līdz šim) un saņemšu sevi rokās...darba daudz un nedrīkst atļauties palaisties!
3 komentāri:
Šīs sajūtas ir pārejošas. Esmu tās piedzīvojis. Tam nav nekāda sakara ar to ko tu dari, tā ir vientulība, kas liek kaukt kā vilkam.
It kā ir cilvēki apkārt un tajā pašā laikā nav ar ko padalīties.
Ja nav brīva laika par to domāt, tas palīdz. Nodarbini savu galvu ar ko citu, nedomā par sevi, domā par to kas jāizdara.
Zinu, viegli pateikt, grūti izmest šīs domas no galvas, bet Tu neesi vienīgā kas tam iet cauri.
Pēc nedēļas, divām tas būs pāri.
Saule spīdēs spožāk, būs jaunas veiksmes un neveiksmes.
Dzīve turpinās un Tu zini ka Tevi kāds gaida un domās ir kopā ar Tevi.
Mēģinu atrast pareizos vārdus, kas būtu sakāmi šoreiz, bet nezinu tos - pareizos, kas tev dotu spēku... Bet zinu,ka spēks ir tevī pašā, tev tikai ir jāatgūst līdzsvars sevī...
piekr'tu visam ko tu saki...
bet ja nodarbinu sevi visu laiku (ko arī darīju līdz šim), tad nogurst no tā un tad vajag atpūsties, bet tad atkal vientuļi...
apburtais loks un tur neko nevar darīt :p
Ierakstīt komentāru